Ūdenspīpju vēsture

Ūdenspīpju pirmsākumi meklējami senos laikos Indijā. Tolaik gan pīpes vēl bija diezgan primitīvas, jo tika izgatavotas no kokosriekstu čaulām. Laika gaitā ūdenspīpes izplatījās tagadējās Irānas teritorijā, bet no turienes pa visu arābu pasauli.

Arābu sabiedrībā ūdenspīpei bija ierādīta īpaša vieta – intelektuāla saruna vai svinīgas pusdienas nebija iedomājamas bez pīpes kūpināšanas. Uzaicinājums kopīgi uzsmēķēt ūdenspīpi skaitījās (un skaitās vēl šobaltdien) pagodinājums, no kura atteikties būtu ļoti nepieklājīgi. Interesanti, ka ūdenspīpju ražošana jau sendienās izvērtās par veselu industriju, jo atsevišķas pīpju daļas taisīja īpaši amatnieki, kuru arods tika godāts attiecīgo detaļu vārdā. Un, kā jau arābu pasaulē pieklājās, nereti ūdenspīpes, īpaši jau to iemuši, bija īsts mākslas darbs.

Tāpat kā sendienās, arī mūsdienās ūdenspīpe tiek uzskatīta par labu stresa apkarošanas līdzekli. Un kā nu ne – zvilnot spilvenos un smēķējot smaržīgu tabaku, kaut kā nelien galvā drūmas domas par degvielas cenu kāpumu vai inflāciju. Bez tam der likt aiz auss, ka ūdenspīpes dūmu, kas tiek filtrēts caur ūdeni, veido lielākoties ūdens tvaiki, tādēļ kaitīgo vielu tajā ir ievērojami mazāk nekā parastajās cigaretēs.